Latvijas Republikas Prokuratūra

Aktualitātes

Publicēts 13/07/2011

Prokuratūra sniedz skaidrojumu par Raimondam Janitam piespriesto sodu

Portāla www.pietiek.com rakstā "Iespējams, Janitu „uzmetuši” KNAB un prokuratūras pārstāvji"  kā vienīgais arguments, kamdēļ R.Janitam nebija iespējama brīvības atņemšanas piespriešana uz laiku, kas ir īsāks, nekā KL 320.panta attiecīgās daļas sankcijā paredzētā brīvības atņemšana, minēts tas, ka konstatēti vairāki atbildību pastiprinoši apstākļi: noziedzīgs nodarījums izdarīts atkārtoti vai veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā un ka noziedzīgs nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.

Par šajā rakstā pausto secinājumu, prokuratūra norāda, ka rakstā minētie argumenti pausti, neņemot vērā Krimināllikuma (KL) normas: par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tos apstākļus, kas ir attiecīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes (KL 48.p. 4.d.).

Konkrētajā gadījumā visi rakstā minētie atbildību pastiprinošie apstākļi bija R.Janitam inkriminēto nodarījuma kvalificējošo pazīmju skaitā: atkārtotība un personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās bija minētas apsūdzības tiešā tekstā.

Savukārt attiecībā uz dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu atzīmējams, ka, ievērojot kukuļņemšanas sastāva specifiku, šīs pazīmes pašas par sevi iekļaujas attiecīgā noziedzīgā nodarījuma raksturojumā. Kukuļa pieprasīšana, ko izdara amatpersona, vienlaicīgi ietver sevī dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo kukuļa pieprasīšana nebūtu iespējama un faktiski īstenojama, ja amatpersona neieņemtu noteiktu statusu iestādē. Tātad kukuļa pieprasīšana ir viens no dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas speciālgadījumiem.

Recidīvs saskaņā ar KL 27.pantu ir personas jauns izdarīts noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Tas, ka R.Janita būtu agrāk tiesāts, nav konstatēts.

Arī pirmās instances tiesa, taisot notiesājošu spriedumu, nav konstatējusi R.Janitas atbildību pastiprinošus apstākļus. Taisni otrādi – pirmās instances tiesa konstatējusi trīs R.Janitas atbildību mīkstinošus apstākļus, kas saskaņā ar KL 49.pantu ir viens no priekšnoteikumiem, lai piemērotu brīvības atņemšanu uz laiku, kas ir īsāks par trim gadiem.

Novērtējot R.Janitas atbildību mīkstinošo apstākļu nozīmīgumu, tai skaitā to, ka faktiski R.Janita šī kriminālprocesa ietvaros no savas puses ir izdarījis maksimāli iespējamo, lai sekmētu savu un citu personu izdarīto noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu, kas praksē ir reta parādība, uzstājoties tiesu debatēs pirmās instances tiesā, prokurori Māris Leja un Viorika Jirgena pauduši viedokli, ka R.Janita sodāms ar reālu brīvības atņemšanas sodu uz 1 gadu.

Tātad atskirīgs ir bijis vienīgi valsts apsūdzības un tiesas viedoklis par piemērojamā brīvības atņemšanas soda ilgumu, bet nevis nosacīta soda piemērošanas iespēju.

Par R.Janitam piemērotā soda bargumu prokuratūra likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi apelācijas protestu, lūdzot samazināt R.Janitam piespriestā soda ilgumu.

Apelācijas protestā cita starpā pausts viedoklis, ka, praksē šāda veida apsūdzēto sadarbība ar izmeklēšanu ir reta parādība, tāpēc R.Janitas atbildību mīkstinošiem apstākļiem bija pieskirama īpaša loma, jo labvēlīgāka pieeja soda noteikšanā var mudināt apsūdzētos citās lietās ne tikai formāli atzīt savu vainu, bet arī palīdzēt izmeklēšanai noskaidrot un pierādīt noziedzīga nodarījuma organizētāju un pasūtītāju vainu.  Praksē šādu organizētāju un pasūtītāju vainas pierādīšana bieži vien ir lemta neveiksmei, ja nenotiek sadarbība starp aizdomās turētajiem (apsūdzētajiem) un tiesību aizsardzības iestādēm. Tāpēc, nosakot R.Janitam piemērojamās brīvības atņemšanas ilgumu, minētiem apstākļiem bija pieskirama būtiska nozīme, ko, pēc valsts apsūdzības domām, pirmās instances tiesa atstājusi bez ievērības, vienīgi formāli atsaucoties uz šā atbildību mīkstinošā apstākļa esamību lietā.

Krimināllieta apelācijas kārtībā šobrīd vēl nav izskatīta.

Konkrēta soda veida un mēra solīšana no pirmstiesas kriminālprocesa veicošo amatpersonu puses nav notikusi un nebija arī iespējama, jo gala vārds šajā jautājumā ir sakāms tiesai un tiesa nav saistīta ar prokurora viedokli šajā jautājumā. Šis kriminālprocesa princips ir vispārzināms katram zvērinātam advokātam un pirmstiesas kriminālprocesu veicošai amatpersonai. Līdz ar to nav nekāda pamata uzskatīt, ka KNAB vai prokuratūra būtu maldinājusi R.Janitu vai viņa aizstāvi par iespējamo soda veida un mēru, kāds tam varētu tikt piespriests.

Atpakaļ

INFORMĀCIJA